Kataraktas operācijas

Katarakta ir dabiskās, caurspīdīgās acs lēcas apduļķošanās. 

Lēcas apduļķošanās iemesls ir šķidruma zudums tajā. Kataraktas skarta lēca pakāpeniski zaudē savu caurspīdīgumu un top blīvāka, necaurspīdīgāka, līdzīgi kā netīrs logs, caur kuru ir grūti redzēt cauri.

Kataraktas ārstēšana

Vienīgā efektīvā kataraktas ārstēšanas metode ir operācija. Turklāt 98% gadījumu ir iespējams atjaunot redzi tādu, kāda tā bija pirms slimības sākšanās! Dabīgo acs lēcu aizstāj ar mākslīgu – dzidru un caurspīdīgu. Pati operācija ilgst vidēji 15–20 minūtes un parasti vispārējā narkoze nemaz nav vajadzīga. Noteikts pēcoperācijas režīms ir jāievēro aptuveni mēnesi.

Kādēļ rodas katarakta un tās riski?

Katarakta rodas gadu gaitā, taču to var veicināt arī slimošana, pārciestas acs vai galvas traumas, radiācija, smēķēšana, dažādi vispārēji vai acu medikamenti. Katarakta ir novērota arī bērniem.

Katarakta būtiski pasliktina redzes kvalitāti.

Kataraktas simptomi – pazīmes

Miglaina redze (gan tuvumā, gan tālumā ar brillēm)

Redzi pārbauda ar redzes tabulām vai projektoriem. Lieto redzi koriģējošas lēcas, lai pārliecinātos vai redzes pasliktināšanās iemesls nav neatbilstoša korekcija ar brillēm. Ļoti apduļķotas lēcas gadījumā pacients redz tikai gaismu. 

Miopizācija – to var novērot pacientiem, kuri iepriekš lasīšanai izmantojuši (+)  brilles – viņi sāk lasīt bez brillēm, bet tie kam bija (-) brilles – palielinās (-) stiprums. 

Atspīdums no gaismas avotiem – pat nelieli lēcas apduļķojumi var radīt atspīdumus no gaismas avotiem.

Dubultošanās (ar vienu aci skatoties) – ja aizklājam veselo aci, tad skatoties ar slimo, redzam divus objektus vienā vietā. 

Kontrastredzes samazinājums – pie samazinātas kontrastredzes ir grūtāk atšķirt priekšmetus, orientēties apkārtējā vidē, atpazīt sejas un veikt ikdienas darbus. 

Krāsu redzes izmaiņas – lēcai apduļķojoties, tā maina arī krāsu. Bieži vien dabiskajai lēcai veidojas dzeltena vai pat sārta nokrāsa. Pacienti tās var nemanīt, jo tās notiek pakāpeniski.  

Iemesli un veicinošie faktori (vai vajag šo, jo zemāk ir apraksts par tiem?)

  • Novecošana. Lēca sastāv pārsvarā no ūdens un proteīniem. Ar gadiem šo proteīnu darbība tiek traucēta un attīstās katarakta.
  • Iedzimts (proteīnu defekts, ģenētiska saslimšana vai intra uterīna infekcija)
  • Acs trauma
  • Acu operācijas
  • Acu iekaisumi

Veicinošie faktori 

  • Ultravioletās gaismas iedarbība (saule)
  • Smēķēšana
  • Cukura diabēts
  • Medikamentu lietošana – steroīdi, tamoksifēns, citostātiķi, citi medikamenti mazāk saistāmi ar kataraktas progresiju (piem., statīni, diurētiķi, hormonaizvietojošā terapija, trankvilizatori u.c.).
  • Stress

Kā slimību laikus diagnosticēt?

Cilvēkiem sasniedzot 40 gadu vecumu – acu ārsts jāapmeklē reizi gadā!

Pirmsoperācijas diagnostika

Pacients pirms operācijas jāizmeklē pilnīgi – spraugas lampā apskata acs priekšējās daļas un pie paplašinātas zīlītes izvērtē dziļākās acs daļas; mēra acu spiedienu un pārbauda redzes asumu gan tālumā, gan tuvumā. Acs ābola ultrasonogrāfija tiek veikta, lai izslēgtu acu saslimšanu, kuru gadījumā kataraktas operāciju nevar veikt. Tāpat tiek aprēķināts vēlamais mākslīgās lēcas stiprums. 

Ģimenes ārsts pirms operācijas: 

  • Normalizē arteriālo hipertensiju
  • Atceļ asins šķidrinātājus (ja iespējams)
  • Izslēdz akūtus iekaisuma procesus organismā
  • Vēlams nodod oftalmologam informāciju par: diagnozes un lietotie medikamenti. Oftalmologam interesē: bronhiālā astma, cukura diabēts, ādas saslimšanas, onkoloģiskās slimības, alerģiskas saslimšanas (anestēzija, jods u.c.).

Ar kataraktas operāciju izvēloties attiecīgā stipruma monofokālo mākslīgo lēcu, var panākt vēlamo refrakciju. Tas nozīmē – ja piemēram pacients ir nēsājis + 3 dioptrijas stipras brilles tālumam, ķirurgs var ievadīt operācijas laikā mākslīgo lēcu, ar kuru tālumā brilles nebūs vajadzības nēsāt.

Ar toriskajām mākslīgajām lēcām operācijas laikā var atbrīvoties no astigmātisma (cilindru brillēm), bet izvēloties premium multifokālo lēcu – no briļļu nēsāšanas gan tālumā, gan tuvumā.