Intravitreālās injekcijas

Intravitreālās injekcijas tīklenes slimību ārstēšanai

Intravitreālās injekcijas ir plaši pielietota ārstēšanas metode oftalmoloģijā, kuru izmanto medikamenta ievadei stiklveida ķermenī tīklenes saslimšanu ārstēšanai. Tā tiek veikta lokālā (pilienu) anestēzijā sterilos apstākļos (operāciju zālē). 

Nereti šī slimība sākas tikai vienā acī un simptomu sajušana var būt arī novēlota, tāpēc profilaktiskās vizītes acu veselības pārbaudei ir īpaši svarīgas.

Ārstēšanas process un ieguvumi

Vēl ne tik sen atpakaļ šādiem pacientiem nebija iespējams palīdzēt, tagad mūsdienu jaunākās tehnoloģijas ļauj uz laiku vai pat pilnībā apturēt tīklenes distrofijas attīstību.

Procedūra, kuras laikā tiek ievadīti medikamenti acs ābolā, nodrošinot zāļu piegādi bojātiem acs audiem. 

Biežāk ievadāmie medikamenti:

  • AntiVEGF (ranibizumab, bevacizumab, aflibercept) – antiVEGF preparāti kopš 2004. gada ir pieejami intravitriālajai ievadīšanai tīklenes distrofiju ārstēšanai. Tie bloķē vazoproliferatīvā  faktora darbību, kurš stimulē endotēlija šūnu augšanu un jaunu (trauslu) asinsvadu veidošanos. Parasti tiek veiktas 3 injekcijas un tad kontrolēts tīklenes stāvoklis, izmantojot optisko koherento tomogrāfu (OCT). Pacientam pirms un pēc injekcijas ir jālieto nozīmētie acu pilieni – iekaisuma profilaksei. 
  • Steroīdi (kenalog) – plaša profila acu slimību ārstēšanai – piem., tīklenes tūskas ārstēšanai pēc kataraktas operācijas.

Iemesli un veicinošie faktori

Vecums ir galvenais riska faktors tīklenes distrofiju attīstībai. 

Vecuma makulas distrofija klasificējas divās formās: sausā un mitrā. Sausās formas ārstēšanai vissvarīgākā ir profilaktiska terapija, bet mitrās formas ārstēšanai – antiVEGF preparāti. 

Svarīgi un mūsdienīgi ir tīklenes stāvokļa izmaiņas vērot un salīdzināt ar OCT (optisko koherento tomogrāfu), kas ļauj pamanīt minimālas izmaiņas un laicīgi rīkoties.